DevOps pamatprincipi un labās prakses
PROGRAMMAS MĒRĶIS
Izglītības procesa rezultātā iegūt zināšanas un apgūt prasmes analizēt un vadīt galvenos soļus veiksmīgas DevOps transformācijas īstenošanai, kā arī mērīt DevOps progresu un pielietot DevOps procesu vadības digitālos rīkus. DevOps labās prakses apgūšana ļauj ekspluatācijas un izstrādes komandām strādāt kopā, lai nodrošinātu jaunu IT sistēmu ieviešanu bez pārrāvumiem un lieka stresa.
Mācību ilgums un formāts
Mērķauditorija
IT sistēmu analītiķi, prasību analītiķi, produktu dizaineri, IT ekspluatācijas dienesta darbinieki un vadītāji, projektu vadītāji, Agile/Scrum projektu/produktu vadītāji, digitālās transformācijas vadītāji un komandas dalībnieki, sistēmu testētāji
Priekšzināšanas un noteikumi dalībai
Vismaz vidējā izglītība. Prasmes strādāt ar biroja programmatūru. Nodarbību apmeklējumam jābūt vismaz 80% apmērā jeb 128 mācību stundas.
Mācību norise un nepieciešamais aprīkojums
Mācību programma tiek īstenota tiešsaistē, saskaņā ar MK noteikumiem Nr.111 "Attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtība”. Nodarbības notiek divus darba dienas vakarus nedēļā un sestdienās. Mācību programmu veido 20% teorija, 80% praktiskie uzdevumi, 50% projektos balstīta mācīšanās. Projektos balstīta mācīšanās nozīmē darbu grupās, kad mācību dalībnieki izstrādā projektu, kas ir balstīts uz reālu darba situāciju, praktiski pielietojot nodarbībās apgūtās prasmes un zināšanas.
Sekmīgai dalībai mācībās dalībniekam ir nepieciešams dators ar Windows operētājsistēmu, webkameru un mikrofonu, kā arī stabils interneta pieslēgums. Mācību programmas apgūšanai nepieciešamo programmatūru nodrošina izglītības iestāde.
Mācīšanās rezultāti
Pēc sekmīgas mācību programmas apgūšanas kursa dalībnieki spēs:
-
izprast un analizēt DevOps principus un konceptusi
-
analizēt pārmaiņu ārējos un iekšējos virzītājspēkus;
-
komunicēt funkcionālās un tehniskās specifikācijas IKT komandām, kas atbild par IKT risinājumu uzturēšanu un attīstību;
-
pārvaldīt saziņu ar IKT komandām, kas atbildīgas par IKT risinājumu uzturēšanu un informācijas sistēmu risinājumu attīstību;
-
analizēt funkcionālo/tehnisko izmaiņu ietekmi uz lietotājiem;
-
paredzēt visas darbības, kas nepieciešamas, lai mazinātu izmaiņu ietekmi (apmācība, dokumentācija, jauni procesi utt.).
-
pielietot IKT sistēmu integrācijas tehnikas;
-
mērīt sistēmas veiktspēju pirms, sistēmas integrācijas un pēc tās;
-
dokumentēt un reģistrēt darbības, problēmas un ar tām saistītas problēmu novēršanas aktivitātes;
-
pārbaudīt, vai integrēto sistēmu iespējas un efektivitāte atbilst specifikācijām;
-
aizsargāt/izveidot datu dublējumu, lai nodrošinātu datu integritāti sistēmas integrācijas laikā;
-
apzināt un piesaistīt ekspertus, kas vajadzīgi sadarbspējas problēmu risināšanai;
-
organizēt un kontrolēt sākotnējo atbalsta pakalpojumu sniegšanu, tostarp lietotāju apmācību;
-
organizēt un vadīt datu migrāciju;
-
sadarboties ar trešajām personām, lai atbalstītu un uzturētu modificētu produktu vai pakalpojumu.
Programma attīsta e-kompetences un caurviju kompetences
DIGCOMP 2.2
Digitālā produktu vadība un izstrāde, 4.līmenis
e-CF 4.0
B.2. Component Integration - L.4
B.3. Testing - L.4
B.4. Solution Deployment - L.3
C.2. Change Support - L.3
Caurviju kompetences
-
Problēmu risināšana
-
Konfliktu vadība
-
Emocionālā kontrole
-
Komunikācija
Materiāli kursa dalībniekiem
Pasniedzēja sagatavoti mācību materiāli latviešu valodā.
Kursa tēmas
1. Ievads DevOps
1.1. Kas ir DevOps
1.1.1. DevOps definīcija
1.1.2. DevOps vēsture
1.1.3. DevOps pilnais steks
2. DevOps nepieciešamība
2.1. Biznesa vērtības nodrošināšanas problēma
2.1.1. Biznesa vērtības dimensijas
2.1.2. Pārmaiņu ārējie virzītājspēki
2.1.3. Organizācijas mērķi DevOps izmantošanai
2.2. IT vērtības nodrošināšanas problēma
2.2.1. IT un "silos"
2.2.2. Birokrātijas negatīvā ietekme
2.2.3. Sarežģītu procesu negatīvā ietekme
2.2.4. Lielu pārmaiņu nepieciešamība
2.2.5. IT lejupejošā spirāle
2.2.6. IT un DevOps
3. DevOps pamatprincipi un koncepti
3.1. C.A.L.M.S. (Culture, Automation, Lean, Measurement, and Sharing) & trīs ceļi
3.1.1. C.A.L.M.S
3.1.2. Trīs DevOps ceļi
3.2. Izvēršanas plūsma (deployment pipeline)
3.2.1. Nepārtraukta piegāde visā izvēršanas plūsmā
3.3. DevOps darbības joma
3.3.1. DevOps cilvēku un kultūras pārveidošana
3.3.2. DevOps procesu un prakšu pārveidošana
3.3.3. DevOps tehnoloģiju un automatizācijas pārveidošana
4. Pilnais steks - cilvēki un kultūra
4.1. DevOps kultūras definēšana
4.1.1. Organizācijas kultūra
4.1.2. Sadarbības nozīme
4.2. Transformatīvā līderība
4.2.1. Kas ir transformatīvā līderība
4.2.2. Transformatīvās līderības principi
4.2.3. Komandas
4.3. DevOps struktūras un komandu veidošana
4.3.1. DevOps organizāciju modeļi
4.3.2. DevOps komandu evolūcija
4.3.3. DevOps prasības speciālistiem-praktiķiem
4.3.4. Pāreja uz produktu un platformu komandām
4.3.5. Starpfunkcionālo komandu veidošana
5. Pilnais steks - procesi un prakses
5.1. DevOps prakšu attīstība
5.1.1. DevOps un citas metodoloģijas
5.2. 15 būtiskākās DevOps prakses
5.2.1. Klientu balss
5.2.2. Attiecību vadība
5.2.3. Lean procesu optimizācija
5.2.4. Vērtības plūsmas kartēšana
5.2.5. Zināšanu vadība
5.2.6. Vizuālā vadība
5.2.7. Agile projektu vadība un Scrum
5.2.8. Shift-left testēšana
5.2.9. Izmaiņu kontrole
5.2.10. Pakalpojumu konfigurācijas pārvaldība
5.2.11. Izvēršanas (deployment) un laidienu pārvaldība
5.2.12. Incidentu pārvaldība
5.2.13. Problēmu pārvaldība un Kaizen
5.2.14. Nepārtraukta uzlabošana
5.2.15. Trausluma mazināšana (Antifragility)
6. Pilnais steks - tehnoloģijas un automatizācija
6.1. Izvēršanas plūsmas automatizācija
6.1.1. Automatizācija un pilnais steks
6.1.2. Izvēršanas plūsmas automatizācija
6.1.3. Rīki DevOps rīku ķēdēm
6.1.4. DevOps automatizācijas posmi
6.2. Mākoņtehnoloģijas un virtualizācija
6.2.1. Mākoņtehnoloģiju un datorsistēmu veidošana
6.2.2. Mākoņdatošanas izvēršanas un pakalpojumu modeļi
6.3. Nepārtrauktas piegādes arhitektūra
6.3.1. Produktu un platformu komandas
6.3.2. Konteinerizācija un mikropakalpojumi
6.3.3. Lietojumprogrammu saskarnes (API)